Kā tas ir kļuvis par tradīciju, atskaitos ar pagājušā gadā sastrādātajām lietām. Diemžēl nebija daudz laika sagatavoties, taču šo to izdevās izmēģināt.
Zila krāsa
Vienmēr gribējies pamēģināt iegūt kādu zilu olu. Salasījos padomus par sarkanā kāposta novārījumu un novārītas olas atstāšanu tajā uz nakti, un re kā, tiešām izdevās. Nesanāca gan ļoti spilgts tonis, vairāk gaiši zils, bet tas tāpēc, ka neliku klāt etiķi. Ja pieliek etiķi, krāsa būs daudz spilgtāka, tumšāka, taču pati ola kļūs trauslāka.
Otrs mēģinājums ar burkānu sulu un burkānu biezeņa novārījumu, ola tika atstāta tajā uz pāris stundām. Rezultātā nekas diži krāsains nesanāca, varbūt ilgāks laiks + etiķis + kurkuma dzeltenai nokrāsai varētu līdzēt vairāk.
Šeit gan ne par krāsu runa, bet gan par kāda auga lapiņām (izrādās, ka tā ir adiante paparde - Adiantum raddianum). Reti kurš zaļums tiešām dod skaistu zaļo krāsu, taču šis ir viens no tādiem atradumiem. Iepriekšējos gados ir izmēģinātas dažādas lapiņas, un labākajā gadījumā tika iegūta kāda neliela nokrāsa, visbiežāk ne zaļa, bet iedzeltena, kā piemēram, no bērzu lapiņām. Tad nu beidzot prieks, ka tas zaļais tiešām ir zaļš!
Šoreiz tas viss. Cerams izdosies ko vairāk sadarīt šajās Lieldienās.
Priecīgus svētkus! :)
