Turpinot stīpiņu tēmu meitiņai, ļoti iepatikās, kā izskatās Mikipeles un Minnijas ausis. Cepure likās, ka būtu par traku, taču stīpiņa - tieši laikā.
Tamborēju, sākot ar 6 cilpiņām, un tālāk veidojot apli - pieaudzējot katrā rindā cilipņas klāt, tamborējot visu ar īsiem stabiņiem. Tātad, otrajā rindā katrā cilpiņā tamborējot divus īsos stabiņus, beigās jau ir 12. Tamborējot katrā otrā cilpiņā divus īsos stabiņus, sanāk 18. Tālāk jau pieaudzēšana katrā trešajā cilipiņā, un tā uz priekšu. Lai neizveidotos sešstūris apļa vietā, ir labi, ja pieaudzēšanu veic dažādās vietās, pēc novērojuma pilnīgi pietiek, ja katrā otrajā rindā pieaudzēšanu veic cilpiņu skaita vidū. Cerams, pēc shēmas zemāk var labāk saprast, kā tas ir domāts. Tamborēju līdz kopējais cilpu skaits ir 102, tādus veidoju četrus apļus, kurus vēl ar papildu pēdējo rindu satamborēju pa pāriem kopā. Ausis iestīvināju ar PVA līmi, citādi diezgan lielas sanāca, un neturējās vairs tik stingri. Labāk ielikt kaut ko iekšā ausīs, izgriezt kādu stingru kartonu, aplīmētu ar līmplēvi. Izskatītos labāk, jo no PVA līmes palika nedaudz savāds spīdīgums. Man pašai sākumā nelikās, ka vajadzētu, lai ir stingrāk, bet pēctam ārdīt ārā vairs negribējās.
Bantei ņēmu par pamatu 15 cilpiņas, un tamborēju kā garu taisnstūri, pēctam pārlocīju uz pusēm un satamborēju abas puses kopā. Vidējai lentei ņēmu 6 cilpiņas, un darīju kā iepriekš ar banti. Banti piešuvu pie vienas auss ar diegu, un pašas ausis pie plastmasas stīpiņas pielīmējo ar līmes pistoli. Varbūt neizskatās ļoti glīti no aizmugures, taču no priekšpuses nevar īsti redzēt. Un citu variantu, kā nostiprināt ausis, neizdevās izdomāt. Ja būtu auduma stīpiņa, tad varētu mēģināt izlīdzēties kā ar taurenīšiem - ar diegu piešūt un ar PVA iestīvināt.
Bija viens izmēģinājums ar mazākām ausīm, tādas var piešūt arī pie plastmasas stīpiņas ar diegu, un turējās pietiekami stingri. Taču nebija tik izteiksmīgas!
Tamborēju, sākot ar 6 cilpiņām, un tālāk veidojot apli - pieaudzējot katrā rindā cilipņas klāt, tamborējot visu ar īsiem stabiņiem. Tātad, otrajā rindā katrā cilpiņā tamborējot divus īsos stabiņus, beigās jau ir 12. Tamborējot katrā otrā cilpiņā divus īsos stabiņus, sanāk 18. Tālāk jau pieaudzēšana katrā trešajā cilipiņā, un tā uz priekšu. Lai neizveidotos sešstūris apļa vietā, ir labi, ja pieaudzēšanu veic dažādās vietās, pēc novērojuma pilnīgi pietiek, ja katrā otrajā rindā pieaudzēšanu veic cilpiņu skaita vidū. Cerams, pēc shēmas zemāk var labāk saprast, kā tas ir domāts. Tamborēju līdz kopējais cilpu skaits ir 102, tādus veidoju četrus apļus, kurus vēl ar papildu pēdējo rindu satamborēju pa pāriem kopā. Ausis iestīvināju ar PVA līmi, citādi diezgan lielas sanāca, un neturējās vairs tik stingri. Labāk ielikt kaut ko iekšā ausīs, izgriezt kādu stingru kartonu, aplīmētu ar līmplēvi. Izskatītos labāk, jo no PVA līmes palika nedaudz savāds spīdīgums. Man pašai sākumā nelikās, ka vajadzētu, lai ir stingrāk, bet pēctam ārdīt ārā vairs negribējās.
Bantei ņēmu par pamatu 15 cilpiņas, un tamborēju kā garu taisnstūri, pēctam pārlocīju uz pusēm un satamborēju abas puses kopā. Vidējai lentei ņēmu 6 cilpiņas, un darīju kā iepriekš ar banti. Banti piešuvu pie vienas auss ar diegu, un pašas ausis pie plastmasas stīpiņas pielīmējo ar līmes pistoli. Varbūt neizskatās ļoti glīti no aizmugures, taču no priekšpuses nevar īsti redzēt. Un citu variantu, kā nostiprināt ausis, neizdevās izdomāt. Ja būtu auduma stīpiņa, tad varētu mēģināt izlīdzēties kā ar taurenīšiem - ar diegu piešūt un ar PVA iestīvināt.
Bija viens izmēģinājums ar mazākām ausīm, tādas var piešūt arī pie plastmasas stīpiņas ar diegu, un turējās pietiekami stingri. Taču nebija tik izteiksmīgas!
